Leksika (grieķu: lexikos — ‘vārdisks’, cēlies no lexis — ‘vārds, izteiciens’)[1] jeb leksikons ir kādai valodai,[1] indivīdam[2] vai noteiktai jomai[3] raksturīgs vārdu krājums.
12S. Cepurniece, A. Gūtmanis, G. Lukstiņš, V. Strazdiņa, R. Vīlipa, A. Feldhūns. Svešvārdu vārdnīca. Rīga: Liesma, 1978. 424.lpp.
↑Anita Romane. Latviešu valodas rokasgrāmata: tabulas, shēmas. Rīga: Zvaigzne ABC, 2000. 2.lpp. ISBN9984-17-102-7.
↑Valodniecības pamatterminu skaidrojošā vārdnīca. Rīga. 2007. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2015.gada 8.septembrī. Skatīts: 2014.gada 15.septembrī. Leksika: Valodas vārdu krājums kopumā; arī vārdu kopums, kas raksturīgs valodai kādā tās izpausmē, darbības jomā — kādai sociālai vai profesionālai grupai, indivīdam, literāram darbam u. tml. ◊ profesionālā leksika; terminoloģiskā leksika; vispārlietojamā leksika (sk.)