enavigo

Latin

Etymology

Etymology tree

Proto-Indo-European *h₁éǵʰ

Proto-Indo-European *-s

Proto-Indo-European *h₁éǵʰs

Proto-Italic *eks

Latin ex

Latin ē-

Latin nāvis

Proto-Indo-European *h₂eǵ-

Proto-Indo-European *-eti

Proto-Indo-European *h₂éǵeti

Proto-Italic *-agāōder.

Latin -igō

Latin nāvigō

Latin ēnāvigō

From ē- + nāvigō.

Pronunciation

• (Classical Latin) IPA^(key): [eːˈnaː.wɪ.ɡoː]
• (modern Italianate Ecclesiastical) IPA^(key): [eˈnaː.vi.ɡo]

Verb

ēnāvigō (present infinitive ēnāvigāre, perfect active ēnāvigāvī, supine ēnāvigātum); first conjugation

1. to sail away or over
2. to put to sea

Conjugation

   Conjugation of ēnāvigō (first conjugation)

indicative		singular						plural
		first		second		third		first		second		third
active	present	ēnāvigō		ēnāvigās		ēnāvigat		ēnāvigāmus		ēnāvigātis		ēnāvigant
	imperfect	ēnāvigābam		ēnāvigābās		ēnāvigābat		ēnāvigābāmus		ēnāvigābātis		ēnāvigābant
	future	ēnāvigābō		ēnāvigābis		ēnāvigābit		ēnāvigābimus		ēnāvigābitis		ēnāvigābunt
	perfect	ēnāvigāvī		ēnāvigāvistī		ēnāvigāvit		ēnāvigāvimus		ēnāvigāvistis		ēnāvigāvērunt, ēnāvigāvēre
	pluperfect	ēnāvigāveram		ēnāvigāverās		ēnāvigāverat		ēnāvigāverāmus		ēnāvigāverātis		ēnāvigāverant
	future perfect	ēnāvigāverō		ēnāvigāveris		ēnāvigāverit		ēnāvigāverimus		ēnāvigāveritis		ēnāvigāverint
passive	present	ēnāvigor		ēnāvigāris, ēnāvigāre		ēnāvigātur		ēnāvigāmur		ēnāvigāminī		ēnāvigantur
	imperfect	ēnāvigābar		ēnāvigābāris, ēnāvigābāre		ēnāvigābātur		ēnāvigābāmur		ēnāvigābāminī		ēnāvigābantur
	future	ēnāvigābor		ēnāvigāberis, ēnāvigābere		ēnāvigābitur		ēnāvigābimur		ēnāvigābiminī		ēnāvigābuntur
	perfect	ēnāvigātus + present active indicative of sum
	pluperfect	ēnāvigātus + imperfect active indicative of sum
	future perfect	ēnāvigātus + future active indicative of sum
subjunctive		singular						plural
		first		second		third		first		second		third
active	present	ēnāvigem		ēnāvigēs		ēnāviget		ēnāvigēmus		ēnāvigētis		ēnāvigent
	imperfect	ēnāvigārem		ēnāvigārēs		ēnāvigāret		ēnāvigārēmus		ēnāvigārētis		ēnāvigārent
	perfect	ēnāvigāverim		ēnāvigāverīs		ēnāvigāverit		ēnāvigāverīmus		ēnāvigāverītis		ēnāvigāverint
	pluperfect	ēnāvigāvissem		ēnāvigāvissēs		ēnāvigāvisset		ēnāvigāvissēmus		ēnāvigāvissētis		ēnāvigāvissent
passive	present	ēnāviger		ēnāvigēris, ēnāvigēre		ēnāvigētur		ēnāvigēmur		ēnāvigēminī		ēnāvigentur
	imperfect	ēnāvigārer		ēnāvigārēris, ēnāvigārēre		ēnāvigārētur		ēnāvigārēmur		ēnāvigārēminī		ēnāvigārentur
	perfect	ēnāvigātus + present active subjunctive of sum
	pluperfect	ēnāvigātus + imperfect active subjunctive of sum
imperative		singular						plural
		first		second		third		first		second		third
active	present	—		ēnāvigā		—		—		ēnāvigāte		—
	future	—		ēnāvigātō		ēnāvigātō		—		ēnāvigātōte		ēnāvigantō
passive	present	—		ēnāvigāre		—		—		ēnāvigāminī		—
	future	—		ēnāvigātor		ēnāvigātor		—		—		ēnāvigantor
non-finite forms		infinitive						participle
		active			passive			active			passive
present		ēnāvigāre			ēnāvigārī			ēnāvigāns			—
future		ēnāvigātūrum esse			ēnāvigātum īrī			ēnāvigātūrus			ēnāvigandus
perfect		ēnāvigāvisse			ēnāvigātum esse			—			ēnāvigātus
future perfect		—			ēnāvigātum fore			—			—
perfect potential		ēnāvigātūrum fuisse			—			—			—
verbal nouns		gerund								supine
		genitive		dative		accusative		ablative		accusative		ablative
		ēnāvigandī		ēnāvigandō		ēnāvigandum		ēnāvigandō		ēnāvigātum		ēnāvigātū

References

• “enavigo”, in Charlton T. Lewis and Charles Short (1879), A Latin Dictionary, Oxford: Clarendon Press
• “enavigo”, in Charlton T. Lewis (1891), An Elementary Latin Dictionary, New York: Harper & Brothers
• “enavigo”, in Gaffiot, Félix (1934), Dictionnaire illustré latin-français, Hachette.