Bergena
- Šis raksts ir par Norvēģijas pilsētu. Par citām jēdziena Bergena nozīmēm skatīt nozīmju atdalīšanas lapu.
| Bergena Bergen | ||||||||
|---|---|---|---|---|---|---|---|---|
| pilsēta | ||||||||
| ||||||||
| ||||||||
  Bergena  Bergena | ||||||||
| Koordinātas: 60°23′22″N 5°19′48″E / 60.38944°N 5.33000°EKoordinātas: 60°23′22″N 5°19′48″E / 60.38944°N 5.33000°E | ||||||||
| Valsts |
 Norvēģija | |||||||
| Filke | Vestlanne | |||||||
| Komūna | Bergenas komūna | |||||||
| Dibināta | 1070. gadā | |||||||
| Administrācija | ||||||||
| • Mērs | Marita Varnke (H) | |||||||
| Platība | ||||||||
| • Kopējā | 87,17 km2 | |||||||
| Iedzīvotāji (2025. gadā) | ||||||||
| • kopā | 273 626 | |||||||
| • blīvums | 3 139/km² | |||||||
| Laika josla | CET (UTC+1) | |||||||
| • Vasaras laiks (DST) | CEST (UTC+2) | |||||||
 Bergena Vikikrātuvē | ||||||||
.jpg)
_(36088314170).jpg)
.jpg)
Bergena (norvēģu: Bergen) ir pilsēta Norvēģijas dienvidrietumos, osta Ziemeļjūras krastā. Tā ir otrā lielākā Norvēģijas pilsēta pēc iedzīvotāju skaita.[1] Bergenu sauc par pilsētu starp septiņiem kalniem (de syv fjell). Šis skaits izvēlēts nevis pēc faktiskā reljefa, bet iedvesmojoties no Romas septiņiem kalniem. Augstākais kalns ir Ulrikens (642 metri) un tajā var nokļūt ar trošu vagoniņu. Otrs populārākais kalns ir Fleijens (320 metri), kurā var uzbraukt ar funikuleru, kas atiet netālu no pilsētas centrā esošā zivju tirgus. Bergenu dažkārt sauc par lietus pilsētu, jo pilsētā līst ap 280 dienām gadā.
Vēsture
[labot | labot pirmkodu]Bergenai pilsētas tiesības 1070. gadā piešķīra Norvēģijas karalis Ūlavs Hjire (Miermīlīgais), jeb Olafs III, kad tā jau bija lielākā pilsēta valstī. 1217. gadā tā kā galvaspilsēta nomainīja Trondheimu (tajā laikā Nīdarūsu), bet 1299. gadā šajā statusā to nomainīja Oslo. No 13. gadsimta beigām Bergenā dominēja Hanzas savienības tirgotāji galvenokārt no Lībekas. Bergenas vācu kvartālos dzīve ritēja kā savā valstī ar saviem likumiem un tajā varēja dzirdēt galvenokārt lejasvācu valodu. Pilsēta uzplauka, pateicoties žāvētu zivju, mencu tirdzniecībai. 1349. gadā jūrnieki pilsētā ievazāja mēri. Tomēr Bergena saglabāja vislielāko iedzīvotāju skaitu visā Skandināvijā — 6000, kas gan salīdzinot ar citām Eiropas pilsētām bija ļoti maz.
15. gadsimtā pilsētu vairākkārt aplenca vitālieši (Vitalienbrüder), un 1429. gadā tiem izdevās izpostīt pilsētu un karaļa pili. 1536. gadā karalim izdevās padzīt vai naturalizēt pilsētas vācu tirgoņus. 1665. gadā pie Bergenas notika Vogenas kauja (Battle of Vågen) starp Nīderlandes un Anglijas floti. Gan 15., gan 16. gadsimtā Bergena bija lielākā pilsēta Ziemeļvalstīs, bet Norvēģijā tā bija lielākā pilsēta līdz 1850. gadam, kad to apsteidza Oslo. 1813. gadā pilsētā izveidota birža.
Norvēģijai, esot neitrālai valstij, Pirmais pasaules karš Bergenu neskāra, bet 1916. gadā pilsētas centru plaši izpostīja ugunsgrēks, nodegot vairāk nekā 300 ēkām.
Otrā pasaules kara laikā, 1940. gada 9. aprīlī Bergenu okupēja vācu karaspēks pirmajā vācu iebrukuma Norvēģijā dienā. 1944. gada 20. aprīlī Bergenas ostā tika uzspridzināts nīderlandiešu kravas kuģis, kurā atradās ap 120 tonnām sprāgstvielu, nogalinot vismaz 150 cilvēkus, kā arī nodarot postījumus vēsturiskām ēkām. Sabiedroto karaspēks kara laikā bombardēja pilsētu, jo tā bija vācu flotes atbalsta bāze.
Vietvārds
[labot | labot pirmkodu]Pastāv uzskats, ka Bergenas vārds cēlies no vārda Bergvin vai Bjorgvin, kas aptuveni nozīmē "zaļās pļavas starp kalniem".[2]
Apskates objekti
[labot | labot pirmkodu]Brigene
[labot | labot pirmkodu]Visievērojamākā vieta Bergenā ir vāciešu būvētā Brigene ar divslīpju jumtu mājiņām, kuras vērstas pret Vogenas līci. To sākotnēji dēvēja par Tyskebryggen (vācu piestātni) un Hansabryggen (Hanzas piestātni), jo vācieši Bergenā dominēja 400 gadus, līdz 1754. gadam, bet pirmie tirgotāji no Lībekas ieradās vēl simt gadus pirms tam. Vairāku ugunsgrēku dēļ tikai aptuveni ceturtā daļa no ēkām ir palikušas neskartas[3].
Brigene ir iekļauta UNESCO Pasaules mantojuma sarakstā.
Zivju tirgus
[labot | labot pirmkodu]
Bergenas zivju tirgus ir viens no pazīstamākajiem Norvēģijas tirgiem. Tirgū pārdod jūras veltes, augļus un dārzeņus. Tirgus atrodas pilsētas centrā, ir pastāvējis no 13. gadsimta.[4]
Hokona zāle
[labot | labot pirmkodu]
Hokona zāle, tāpat kā zivju tirgus, atrodas netālu no Brigenes. Hokona zāle ir ceremoniju telpa, kuru Norvēģijas karalis Hokons Hokonsons 1261. gadā uzbūvēja sava dēla Magnusa Lāgabētera (Magnuss IV, Likumu Labotājs) kronēšanai un kāzām. Tā tiek uzskatīta par lielāko viduslaiku celtni, kas saglabājusies Norvēģijā. Rozenkranca tornis, tāpat kā Hokona zāle, ir seno nocietinājumu daļa. Torni 1560. gadā uzbūvēja Bergenas pils pārvaldnieks, dānis Rozenkrancs.
Klimats
[labot | labot pirmkodu]Bergenas klimatu ietekmē siltās Golfa straumes Ziemeļatlantijas atzars un kalni, kas ieskauj pilsētu un aiztur no Atlantijas nākošo mitrumu. Bergenas klimats ir mēreni okeānisks, ar lielu nokrišņu daudzumu visos gadalaikos, arī ziemā. Tāpēc pilsēta tiek uzskatīta par lietaināko pilsētu Eiropā.[5][6][7] Okeāniskā klimata ietekmē liels karstums un aukstums Bergenā nav bieži. Vidējā temperatūra ziemā Bergenā ir ap 2 — 3° C, vasarā — ap 13 — 16° C.
No 2006. gada 29. oktobra līdz 2007. gada 21. janvārim lija bez mitas 85 dienas. Lietus un 10 °C temperatūra var būt kā jūnijā, tā janvārī. Nokrišņu daudzums un vēju stiprums 21. gadsimtā ir palielinājies un tas ir izraisījis gan applūšanas, gan zemes noslīdējumus, kas apdraud gan neskaitāmās mājiņas, ka celtas stāvajās nogāzēs, gan vēsturisko Brigeni, kas atrodas nedaudz virs ūdens līmeņa.
Sports
[labot | labot pirmkodu]Pilsētas apkārtnē norisinājies 2017. gada Pasaules čempionāts šosejas riteņbraukšanā. Pazīstamākā sporta spēļu komanda no Bergenas ir futbola klubs SK Brann.
Cilvēki
[labot | labot pirmkodu]Bergenā dzimuši:
- Ūle Bulls (Ole Bull) (1810—1880) — vijolnieks
- Īvars Jēvers (Ivar Giaever) (1929-) — fiziķis
- Edvards Grīgs (Edvard Grieg) (1843—1907) — komponists
- Gerhards Armauers Hansens (Gerhard Armauer Hansen) (1841—1912) — ārsts
- Ludvigs Holbergs (Ludvig Holberg) (1684—1754) — rakstnieks
- Kurts Nilsens (Kurt Nilsen) (1978-) — mūziķis
- Līva Grēte Šelbreida-Puarē (Liv Grete Poirée) (1974-) — biatloniste
- Geirs Tveits (Geirr Tveitt) (1908—1981) — komponists
- Vargs Vikerness (Varg Vikernes) (1973-) — mūziķis, neonacists
Atsauces
[labot | labot pirmkodu]- ↑ «Norges 10 største byer, tettsteder og kommuner». SSB (norvēģu bukmols). 2026-02-25. Skatīts: 2026-05-21.
- ↑ «Bergen kommune - Historie». Bergen kommune - Historie (norvēģu). Skatīts: 2026-05-21.
- ↑ «Bryggen i Bergen - Riksantikvaren» (nb-NO). 2020-02-14. Skatīts: 2026-05-21.
- ↑ «Fisketorget i Bergen». visitBergen.com (nb-NO). Skatīts: 2026-05-21.
- ↑ Meze-Hausken, Elisabeth (October 2007). "Seasons in the sun—weather and climate front-page news stories in Europe's rainiest city, Bergen, Norway". International Journal of Biometeorology 52 (1): 17–31. Bibcode 2007IJBm...52...17M. doi:10.1007/s00484-006-0064-5. ISSN 1432-1254. PMID 17245564.
- ↑ «The rainiest city in Europe. Allegedly.». eugene.kaspersky.com. Skatīts: 2019. gada 12. marts.
- ↑ «Europe and the United Kingdom Average Yearly Annual Precipitation». www.eldoradoweather.com. Skatīts: 2019. gada 12. marts.
Ārējās saites
[labot | labot pirmkodu]- Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Bergena.
- Encyclopædia Britannica raksts (angliski)
- Krievijas Lielās enciklopēdijas raksts (2004-2017) (krieviski)
|
