Meteors
Meteors jeb "krītošā zvaigzne" ir īslaicīga gaismas parādība Zemes atmosfērā, kas rodas, meteoroīdam ar kosmisko ātrumu ielidojot Zemes atmosfērā. Berzes dēļ meteoru veidojošais ķermenis sakarst un vairākumā gadījumu pilnīgi iztvaiko. Atsevišķos gadījumos tas nokrīt uz Zemes kā meteorīts.
Izcelsme un klasifikācija
[labot | labot pirmkodu]Lielākā daļa meteoroīdu ir sīki akmeņaini vai metāliski objekti, kas radušies no asteroīdu vai komētu sadalīšanās. Tie var būt gan atsevišķi fragmenti, gan daļa no lielākiem plūsmām. Regulāras meteoru plūsmas, kā, piemēram, Perseīdas vai Geminīdas, rodas, kad Zeme šķērso komētas orbītā esošu putekļu un daļiņu joslu. Šādas plūsmas tiek novērotas katru gadu noteiktos laikos un ir paredzamas.
Atšķirībā no plūsmas meteoriem, sporādiskie meteori ir nejauši objekti, kas nav saistīti ar kādu konkrētu plūsmu un var parādīties jebkurā laikā.
Vēsture
[labot | labot pirmkodu]Vēsturiski meteori daudzās kultūrās tika uzskatīti par dievišķiem vai pārdabiskiem vēstnešiem. Zinātniski meteoru pētīšana ļauj izprast Saules sistēmas agrīno vēsturi, jo meteoroīdi bieži satur nemainītas vielas no tās veidošanās laikiem.
Mūsdienās meteorus pēta gan ar zemes novērojumiem, gan ar radariem, kā arī izmantojot kosmiskos sensorus, kas reģistrē augstas enerģijas bolīdus.
Meteoru novērošana
[labot | labot pirmkodu]Meteori vislabāk redzami tumšā, skaidrā naktī prom no pilsētu gaismas piesārņojuma. Meteoru novērošana ir arī daļa no amatierastronomijas, un tiek organizēti regulāri novērojumu pasākumi lielāko meteoru plūsmu laikā.
Skatīt arī
[labot | labot pirmkodu]
 | Šis ar astronomiju saistītais raksts ir nepilnīgs. Jūs varat dot savu ieguldījumu Vikipēdijā, papildinot to. |
|
