Harera
| Harera | ||
|---|---|---|
| pilsēta | ||
| ሀረር ሐረር Harar | ||
|
| ||
| ||
| Koordinātas: 9°18′44″N 42°06′28″E / 9.31222°N 42.10778°EKoordinātas: 9°18′44″N 42°06′28″E / 9.31222°N 42.10778°E | ||
| Valsts |
| |
| Kilils |
| |
| Augstums | 1 885 m | |
| Iedzīvotāji (2022)[1] | ||
| • kopā | 157 000 | |
| Laika josla | EAT (UTC+3) | |
| Oficiālais nosaukums: Hareras vecpilsēta, nocietināta vēsturiska pilsēta | ||
| Tips | Kultūra | |
| Kritērijs | ii, iii, iv, v | |
| Iekļauts | 2006 (30. sesija) | |
| Aizsardzības nr. | 1189 | |
| Valsts |
| |
| Platība | 48 ha | |
|
| ||
Harera (hareru: ሀረር, Hāreri; amharu: ሐረር, Ḥāreri; oromiešu: Harar) ir pilsēta Etiopijā,[2] Hareri pavalsts galvaspilsēta un lielākā apdzīvotā vieta. Atrodas valsts rietumos Ahmara grēdas dienvidu piekājē 515 km no valsts galvaspilsētas Adisabebas. Sena pilsēta; Hareras vecpilsēta (Džugola) 2006. gadā iekļauta UNESCO Pasaules mantojuma sarakstā.[3]
Vēsture
[labot | labot pirmkodu]Saskaņā ar leģendu, pilsēta dibināta laikā starp 7. un 9. gadsimtu, kad septiņas apkārtnes apmetnes izbeidza savus strīdus un nodibināja jaunu centru ar Hareras nosaukumu. Harera tiek uzskatīta par ceturto svētāko islāma pilsētu, tās vecpilsētā (Džugolā) ir 82 mošejas, no kurām trīs datējamas ar 10. gadsimtu, kā arī 102 svētnīcas.
Agrākie vēsturiskie Hareras klanu valdnieki, sākot ar 1285. gadu, piederēja Valašmu dinastijai, kas iekaroja Ševu un apvienoja visas zemes līdz Zeilas ostai Ifatas sultanātā. No šī laika pastāv valdnieku hronoloģija, kā arī hronoloģija sekojošajam Adalas sultanātam, kas izveidojās 1364. gadā. Daži no šiem valdniekiem kristiešu valdīšanas laikā pēc amharu Negusa Amdas Sejona I (1314–1344) iekarojumiem bija spiesti atkāpties uz Arābijas pussalu. Ilgus gadsimtus Harera pastāvēja kā nozīmīgs tirdzniecības un islāma centrs karavānu krustceļā starp Etiopijas kalnieni un Adenas līča piekrasti; pēc Valašmu dinastijas beigām 17.—19. gadsimtā tā bija nocietināta islāmiska pilsētvalsts, kas bija slēgta eiropiešiem.
1887. gadā vēl pirms savas kronēšanas pilsētu ieņēma Meneliks II un iekļāva Etiopijas impērijas sastāvā. Turmpākajās desmitgadēs Harera kļuva par Harerges provinces centru; tajā tika iekļauti somāļu apdzīvotie līdzenumi austrumos no pilsētas.
Gadsimtu laikā pilsētā bija izvaidojies patstāvīgs etnoss hareri ar savu valodu un rakstību geezā. Pēc Mengistu režīma gāšanas un EPRDF nākšanas pie varas 1991. gadā Etiopijas administratīvā struktūra tika reorganizēta pēc etniskā principa, lielāko etnisko grupu pavalstīm aizstājot vēsturiskās provinces. Jaunie Oromijas un Somālijas reģioni pretendēja uz Hareru. Sākotnēji pilsētai tika piešķirts neatkarīgas pilsētas statuss, bet 1995. gadā tika izveidots patstāvīgs Hareri reģions ar hareu titulnāciju, nodalot daļu no Austrumharerges zonas un izveidojot anklāvu Oromijas teritorijā.
Atsauces
[labot | labot pirmkodu]- ↑ https://www.citypopulation.de/en/ethiopia/cities/?cityid=655.
- ↑ «Harera». Ģeogrāfijas vārdnīca Pasaules zemes un tautas. Rīga : Galvenā enciklopēdiju redakcija. 1978. 251. lpp.
- ↑ Harar Jugol, the Fortified Historic Town
Ārējās saites
[labot | labot pirmkodu]
Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Harera.
- Encyclopædia Britannica raksts (angliski)
- Brockhaus Enzyklopädie raksts (vāciski)
| ||||||||||||
|