Mercedes F1
| Mercedes | |
|---|---|
.svg){kind=logo} | |
| Pilns nosaukums | Mercedes AMG Petronas Formula One Team |
| Valsts |  Vācija |
| Bāze |  Breklija, Apvienotā Karaliste |
| Komandas direktors (-i) |  Toto Volfs |
| Tehniskais direktors (-i) | Džeimss Elisons Maiks Eliots |
| Dibinātājs (-i) | Mercedes-Benz |
| Piloti | 12.  Kimi Antonelli63. Džordžs Rasels |
| Testpiloti |  Frederiks Vesti |
| Šasija | F1 W17 |
| Dzinējs | Mercedes-Benz |
| Riepas | Pirelli |
Formula 1 statistika | |
| Debija | 1954. gada Francijas Grand Prix |
| Pēdējā sacīkste | 2026. gada Maiami Grand Prix |
| Aizvadītās sacīkstes | 304 |
| Konstruktoru kausi | 8 (2014, 2015, 2016, 2017, 2018, 2019, 2020, 2021) |
| Čempiona tituli | 9 (1954, 1955, 2014, 2015, 2016, 2017, 2018, 2019, 2020) |
| Uzvaras | 127 |
| Pole position¹ | 292 |
| Ātrākie apļi | 138 |
| 2025. gada pozīcija | 2. (469 punkti) |
| ¹ pirmās starta vietas | |
Mercedes F1 ir Vācijas Formula 1 autosacīkšu komanda, kas F1 debitēja 1954. gadā (pēc nākamās, 1955. gada sezonas tā pameta autosportu). Pašreizējā komanda ar nosaukuma Mercedes AMG Petronas izveidota uz 2009. gadā konstruktoru kausu ieguvušās komandas Brawn GP bāzes,[1] F1 sacensībās atkal startē kopš 2010. gada.
Priekšvēsture
[labot | labot pirmkodu]Dalība Grand Prix un Formula 1 čempionātā
[labot | labot pirmkodu]1930. gados Mercedes piedalījās Grand Prix čempionātos. Tolaik dominēja viņu un Auto Union mašīnas. Krāsas un ātruma dēļ šo marku sacīkšu auto iesauca par sudraba bultām. 1954. un 1955. gadā komanda uz laiku atgriezās, lai piedalītos Formula 1 pasaules čempionātā un tās braucējs Huans Manuels Fanhio šajā komandā izcīnīja divus no saviem pieciem tituliem.
Mercedes pameta autosportu pēc 1955. gada Lemānas avārijas, kad Pjēra Levega vadītā Mercedes mašīna ielidoja tribīnēs, nogalinot 84 skatītājus un pilotu.
Dzinēju piegāde
[labot | labot pirmkodu]Sākot ar 1993. gada sezonu Mercedes sāka apgādāt Sauber F1 komandu ar dzinējiem. Divus gadus vēlāk viņi sāka piegādāt motorus McLaren komandai un iegādājās daļu komandas akciju. Kopš tā laika McLaren ir izcīnījuši trīs čempionu titulus un vienu konstruktoru kausu. 2009. gadā Mercedes sāka apgādāt arī Brawn GP un Force India, no kuriem pirmā komanda izcīnīja gan konstruktoru kausu, gan čempiona titulu.
Mercedes GP saknes
[labot | labot pirmkodu]
No 1958. līdz 1998. gadam F1 piedalījās Tyrrell Racing komanda. 1999. gadā tā mainīja īpašnieku un nosaukumu uz British American Racing. Tā sāka sadarboties ar Honda un 2006. gadā piedalījās ar nosaukumu Honda F1. 2008. gada decembrī finanšu krīzes dēļ komanda no atsauca dalību čempionātā, tādēļ to nopirka tās vadītājs Ross Brons un pārsauca par Brawn GP. Ar šādu nosaukumu komanda piedalījās vienu sezonu.
Jauns sākums
[labot | labot pirmkodu]Brawn GP iegāde
[labot | labot pirmkodu]Brawn labo rezultātu dēļ baumoja, ka komandu varētu nopirkt un pārsaukt Mercedes-Benz koncerns. To apstiprināja 2009. gada 16. novembrī. Ross Brons turpināja vadīt komandu.[1] Komandas bāze atrodas Breklijas pilsētā Apvienotajā Karalistē. Mercedes pārdeva savus 40% McLaren akciju.
Komandā brauca Niko Rosbergs un Mihaels Šūmahers. Komandas testpilots bija Sems Bērds.
Piezīmes
[labot | labot pirmkodu]- 1 2 «Mercedes takes over Brawn». Autosport.com. 2009-11-16. Skatīts: 2009-11-16.
Ārējās saites
[labot | labot pirmkodu]
Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Mercedes F1.- Oficiālā tīmekļa vietne
- Mercedes — komandas profils portālā ESPN F1 (angliski)
| ||||||||||||||||||||||||||||||
.svg){kind=small}
.svg){kind=small}
| |||||||||||||||
