Februāris

Ziema, sniegs, aukstums, nogurums no tumsas, bet kļūst gaišāks, pavasara gaidas. Februāris, bez iedvesmas lieliem darbiem, izdzīvošanas režīms ar mazajiem košajiem projektiem. Divi finiši, trīs starti, nopirkti daži jauni izšūšanas komplekti un pāris jauni pavasara adījumu žurnāli. Lai kūst sniegs un ātrāk nāk pavasaris!

MH14-2436 Crocuses

MH14-2411 Daffodil

28.02.2026.

Februāra finišs ziemeļblāzmas motīvam. Tumsā spīdošās pērlītes tiešām pilnīgā tumsā spīd, ja iepriekš speciāli izšuvumu uz mirkli patur zem lampas, iztestēts. Galarezultātam izvēlējos melnu rāmi ar melnu paspartu. Visskaistākās pērlītes šajā izšuvumā nenoliedzami ir petite rainbow 40374. 

MH14-2231 Aurora Borealis

20.02.2026.

Februāra starts un vienlaikus finišs ir izšūtais vaniļas keksiņš. Šim motīvam mani iedvesmoja bingo spēles lauciņš saldumiņš. Ļoti reālistisks bezkaloriju gardumiņš galarezultātā izdevās, process ar baudu, krāsas spilgtas, pērlīšu daudz un vēl tik burvīga podziņa. Svētku noskaņa, galda klājums. Tematiski šis motīvs sasaucas ar iepriekš izšūtajām kafijas krūzītēm, man krājumā vēl motīvs ar košām tējas krūzītēm, lūk, te ideja nākamajam startam. Kūciņas rotājumos izmēģināju five bead knot, tas ir, piešūt piecas pērlītes vienuviet ar reljefu izcēlumu. 13 DMC diedziņu krāsas, 7 pērlīšu krāsas. Viss motīvs jāšuj ar 2 diedziņiem.

01.02.2026.

06.02.2026.

MH14-1101 Vanilla Cupcake

13.02.2026.

Un vēl viens starts. Mill Hill Sticks. Gatava izšuvuma izmērs būs 17.8 x 17.8 cm. Lielāks kvadrāts par ierasto. Pamatne arī perforēts kartona papīrs, bet lielāks. Un lielāks risks, ka izšūšanas procesā pamatne varētu ciest: saburzīties, ieplīst, deformēties. Esmu uzmanīga, ļoti noder magnētiskais izšujamais rāmītis, pat ja tas ir mazāka izmēra, tāpat vienu stūri var ielikt rāmītī ērtākai turēšanai. Man patīk izšūt uz papīra pamatnes. Starts ar pārsteigumu, mazliet uzjautrinošu, jo iepakotājs bija saputrojis vienas krāsas diedziņu krāsu koda ciparu secību. Man ir DMC krāsu palete, to vienmēr izmantoju diedziņu sašķirošanas procesā. Kad visi diedziņi bija sašķiroti, pāri palika daži sarkani pavedieni, bet pietrūka bēšas krāsas diedziņi. Skatos paletē un secinu, ka kļūdaini šajā komplektā ir ielikti DMC 347 sarkanie pavedieni, bet patiesībā vajadzēja būt DMC 437 bēšas krāsas pavedieniem. Par laimi man mājās bija šīs krāsas diegu ficīte, tādēļ šoreiz ar smaidu uztvēru šo ražotāja kļūdu. 

ST15-2213 Life is Beautiful

06.02.2026.

Fons jāšuj ar diezgan tuvu toņu četriem zaļajiem, melnās krāsas šeit nav, kontūras un uzraksts ir ļoti tumši brūnais (DMC 3371), shēma diezgan smalka, tādēļ es to palielināju un procesā smuki krāsoju. Primitīvs, ļoti viegls izšūšanas process, 100x100 krustiņu, tie visi jāšuj ar 2 diedziņiem. 

13.02.2026.

28.02.2026.

Un vēl februārī turpināju izšūt arī savus saulespuķu procesus, lēnām un pārliecinoši, ilgojoties pēc gaišajiem un siltajiem vasaras vakariem. Tāpat arī turpinu pamazām adīt otrās zeķes, lai pirmajām nav vientuļi, vismaz dažām... un dažus cm arī divos lielajos adāmprojektos uzadīju. Ar cerību uz pavasara iedvesmu... 

Februāris 2021

Februāris 2021 - šaļļu mēnesis. Ziema, mīnusi, ikdienas vēlme un vajadzība ietīties šallē. Attiecībās ar šallēm es nebūt neesmu kā kurpnieks bez kurpēm... man ir daudz šalles uzadījušās, sev adītās ar prieku nēsāju ikdienā, dažas esmu izārdījusi un vēlreiz no jauna uzadījusi, dažas no šallēm ir vismīļākās, vienu šalli reiz netīšām safilcēju veļasmašīnā, bija iemaldījusies starp ikdienas apģērbiem... Mīļākā krāsa šallei - sarkanā krāsa. Mīļākā forma, precīzāk, tās ir divas - platleņķa trīsstūris vai vienkārši garā, divmetrīgā. Un man ļoti patīk strīpainas šalles. Materiāls - dievinu kidmohēru (ar zīdu) nēsāšanai tuvāk kaklam, zem virsdrēbēm tā ir ideāla, bet miksētu paralēlās kārtās ar vilnas sastāva dziju, izvēlos nēsāt jakas virspusē. 

Pandēmijas laikā pamazām tukšoju savus dzijas krājumus. Šallēm man patīk izmantot arī Pāces vilnu, ar vienu būtisku piebildi, pirms adīšanas izmazgātu, rūpīgi izlasot visus zāļu krikumus, vairākas dienas žāvētu, tad mīksti satītu lielos kamolos. Jā, no tādas, iepriekš speciāli sagatavotas Pāces vilnas, ar rokām adītās divmetrīgās šalles vienmēr izdodas tik lieliskas! Pavediens ir mīksts, atvēries, nevērpjas adīšanas procesā. Un gatavu uzadītu šalli atliek vien ar gludekli notvaicēt. Krāsu ritms un svītru platums - brīva izvēle. Joprojām nēsāju savu pirmo uzadīto Pāces vilnas šalli, mazgāta gan tā tiek tikai ar rokām, nedaudz ir izstiepusies garumā. Optimālais valdziņu skaits - 90 līdz 110, adāmadatas Nr. 3,5 līdz Nr. 4. Garums 2 metri.

Maigi pelēkzilajai šallei izvēlējos tos dažus kamolus no sava plaukta, kas nejauši sakrituši blakus. Saskatīju ideālu saderību krāsās. Sandnesgarn kidmohēra (50g ficīte) un Noro dzija (nepilni 100g) - abas ir pārbaudīta vērtība. Valdziņu skaits 85, adāmadatas Nr.4. Adīju tik garu, līdz izbeidzās dzija, sanāca gandrīz divmetrīga galarezultātā.

Sarkanā - mikslis no kidmohēras, alpakas un merīnvilnas atlikumiem. Saliku kopā divus pavedienus - rozīgo merīnvilnu ar vēsi sarkano kidmohēru un sarkano alpakas pavedienu ar silti sarkano kidmohēru. Adāmadatas Nr. 7, ar visgarāko auklu. Sākums - trīs valdziņi, kuriem katrā pusē - adatas beigās un adatas sākumā pieaudzēju pa vienam valdziņam. Un tā katrā kārtā, adu tikai labiski. Veidojas platleņķa trīsstūris. Pēdējā visgarākā kārta jānorauc ļoti vaļīgi, speciāli nedaudz katru valdziņu pastiepjot. Ideāla šalles forma, uzadīju to dažās dienās.

Un pašlaik adu pēdējās kārtas kādam skapī atrastam, agrāk iesāktam un vēl nepabeigtam projektam - man būs vēl viena strīpaina kidmohēras šalle. Šalles februārī rullē! 

Veselību visiem!

Piedzīvot iedvesmu

Piedzīvot iedvesmu... Zilas debesis, ilgas pēc gaismas un pavasara, gara pastaiga, šoreiz Vecrīga... Pacelt acis un skatīties... uz debesīm, ēku jumtiem, saskatīt gaismu un ēnas, vilkt savas domas augšā... justies pacilāti un it kā neparasti vienlaikus. Brīdis, kad apstājies un  paraugies augšup... un sajūti  iedvesmu, vienlaicīgi arī ilgas un cerību... un sakrāj sevī, lai vēlāk palaistu ārā... īpaši izceļot to, ko ikdienā neieraudzīt... var arī paspilgtināt nianses, ļauties iedvesmas vilnim, vienam, otram... nākamajam...  Reizēm ļoti vajag atslēgties no ikdienas skrējiena, nesteidzoties brīvdienā nogājām gandrīz 20 tūkstošus soļu, to gan vakarā tikai konstatēju... Reiz studiju laikā draudzene man teica: beidz skumt, ejam vērot jumtus! Šis strādā, joprojām...

Mums visapkārt ir neierobežots ideju jūklis, bet katram tomēr savas mīļākās lietas - materiāls, krāsas, forma, tehnika... arī vienas idejas realizācija var izskatīties dažādi. Man vislielāko gandarījumu sagādā sajūtu darbi, bez sarežgītām konstrukcijām, kad jau ir skaidri iegūta viena formula, kuru var ik reizi apaudzēt no jauna -  ar mirkļa ideju... sajūtas, emocijas, domas katrreiz citas... un šo radīto lietu, tik piepildītu ar neredzamo enerģiju, ir iedvesmojoši un brīnišķīgi vēlāk ikdienā nēsāt...

Stokholmas veikalā man bija iespēja dzīvajā aplūkot un pačamdīt  MAD TOSH dziju. Nopirku tikai vienu, bet viskošāko fici Rainbow 437 - SS18.  Patiesībā nav ne jausmas, ko nozīmē tie cipari pie krāsas koda, dzija ir fantastiska, interesanta struktūra pavedienam, tāds kā spīdīgs un neierasts, zeķu dzijas rupjumā, krāsojums burvīgs, tik košs un raibs... Sākumā bija doma par adīšanu slejās, arī apsvēru domu sadalīt uz pusēm un adīt vienlaicīgi ar diviem pavedieniem, tomēr uzvarēja vienkāršā adīšanas formula, pievienoju spilgtumam un gaisīgumam vienu ficīti On line Linie 98 Carlton (75% mohēra, 25% zīds) vēsi sarkānā krāsā. Nēsāšu pati, pavasarī...

Domās izmēģināju jo daudzus interesantus modeļus, pat paraudziņus saadīju... Visvienkāršāk jau būtu uzadīt zeķes... šoreiz nē, tāds dārgums jāizmēģina lielākā laukumā. Gaisīgums, vieglums, spilgtums un reizē siltums, tieši šāds kopums man ir vajadzīgs šim pavasarim. Tagad čakli jāturpina adīt, jo pavasaris jau gandrīz klāt. Šodien piesaulē to sasmaržoju... pārziemojām... 

Lai jauka šī pavasarīgā februāra nedēļa!

Izkrāsot februāri

Valentīndienas nedēļā par un ap sirsniņām, šogad tās mani vairs netracina...  Pat atcerējos par nepabeigto krustdūriena izšuvumu. Renato Parolin dizains. Aida 18, izšūts ar vienu diedziņu, vēl mazliet fonam gan jāiekrāso... bet vispār atstāšu audumu redzamu, būs interesantāk. Ieskatījos senākās bloga ziņās, šo dizainu izšuvu 2012. gadā, tas ir, pirms septiņiem gadiem...

Zeķes 5/2019

Kaut gan februāris ir ziemas mēnesis, ziemas pasaka dažos kadros piefiksēta 31. janvārī. Šogad piektais zeķu pāris tapa skaistā ziemas noskaņā, uz baltā sniega fona košās krāsas vēl spilgtākas. Pašlaik tik peļķes un ledus, bet pavasara smaržas gan vēl nav. Iesāku nākamo pāri, tādā pērnās zāles toņu miksējumā... gluži kā pelēkā šodiena. Parādīšu citreiz, uz šī košuma fona būs neizteiksmīgs.

Tātad, šim zeķu pārim tehnika sekojoša: divas krāsu bagātas atlikumu ficītes pamatam, tām pa vidu izadu pavisam mazos kamolīšus ar spilgti dzelteno un sarkano. Oranžā krāsa vēl no citas ficītes, ļoti iederējās šim pārim, efektdzijas kamolītis vien smukumam bildē. Uzmanību purngaliem, sanāca misēklis, pirmajai zeķei noraucu, virspusi turpinot adīt valnīša musturā, otrai zeķei aizmirsu par musturu, noraucu tikai labiski adot. Neārdīšu gan, drīzāk domāju par sarkanas sirsniņas uzšūšanu tam labiskajam purngalam, būs jauka nodeva Valentīndienas siržu trakumam...

Nemeklēt sarežģītu musturu, vienkārši labiski vai iemīļotajā valnīšu musturā (2 kreiliski, 4 labiski), galvenais uzsvars uz krāsām, miksēt un miksēt, pēc iespējas pavedienus pārstiepjot pa kreiso pusi, dažbrīd pat pieci kamolīši vienlaikus darbībā... un nebaidīties no galiņiem.

Iedvesmojošus krāsu salikumus var aplūkot arī adīšanas kopprojektā šeit: #blueberryfieldssocksandmittenskalseason3

Zeķes 4/2019, vairāk procesa bildītes atrodamas manā instagram kontā. Šeit samiksēti pārpalikumu kamolīši no 8 dažādām zeķu dzijas ficēm un plus dzeltenais, divu toņu - siltais un vēsais. Domāju par pagājušo vasaru, košajām puķu dobēm, adīšanas gaitā šķiroju vasarā safotografēto, iespējams, ka ietekmējos šo krāsu izvēlē. Pārpalikušo kamolīšu kastē visas spilgtās krāsas izlietotas, tur zili violeta noskaņa valda, pieļauju, ka ne uz ilgu laiku...

Jautrie pirkstgali, ilgojas pēc pavasara saules un narcisēm... dzeltenajām. Lai jauka un mīlestības pilna šī nedēļa!

Viena krāsaina februāra diena

25. februāris... svētdiena... brīvdiena... Almas diena... saulaina, auksta ziemas diena

Rīts sācies ar spožu sauli un mānīgu pavasara sajūtu siltā istabā, bet aiz loga ārā no rīta mīnus 19. Rīta kafija un kaudze crosstich žurnālu, esmu iedvesmas meklējumos nākamajam mazajam krustiņdarbiņam krustduriens.lv Ziemassvētku darbnīcas ietvaros. Nu nemaz nevelk pie Ziemassvētku motīviem... speciāli atlasu vasaras numurus... un ir... ir... 

2014. gada vasaras žurnāla numurs, klāt pat neizpakota pielikuma dāvaniņa, tie smukie takša formas bobini... tovasar nemaz nebija man aktuāli... un košās vasaras krāsas... satinu diedziņus uz sunīšiem, sameklēju auduma gabaliņu, atšķiru tai pat žurnālā mana elka Kaffe Fasset krāsainās somas shēmu un sāku krustiņot vienu košu apļa motīvu.

Saule tik spoža aiz loga, velk un velk ārā, prāts gan saka, ka auksts... ļaujamies saulei un dodamies centra virzienā, apvienot pastaigu ar sasildīšanos kāda muzeja telpās... tāda brīnišķīga rīdzinieka priekšrocība... miljons iespēju rokas stiepiena un mirkļa iedvesmas attālumā... šoreiz māksla...

Aleksejs Naumovs personālizstāde "Nebeidzamā ainava" Latvijas Nacionālajā mākslas muzejā. Krāsu enerģija un gaismas spēles, par izstādi un mākslinieku vairāk izlasīt var šeit:

http://nra.lv/kultura/personibas/237938-aleksejs-naumovs-bez-makslas-vispar-nebutu-pasaules.htm

Tas tur augšā sakoordinēja mūsu vēlmi doties uz izstādi vienlaicīgi ar brīnišķīgiem paša mākslinieka stāstiem par izstādīto ainavu tapšanas radošajiem procesiem, par iedvesmas meklējumiem un piedzīvojumiem pasaulē. Ieradāmies krietnu stundu pirms tikšanās ar mākslinieku, lielformāta ainavas, akrils, krāsas tirkīzs un rozā, sajūtas neaprakstāmas... iespaidota vēroju darbus vairākkārt, pamazām izpētot arī detaļas, vēlāk mani kā no jauna apbūra mākslinieka stāstījums, tas vieglums un gaišums, gandrīz kā atbildes uz maniem neuzdotajiem jautājumiem... varētu klausīties vēl un vēl... iesaku aiziet apskatīties izstādi (līdz 8. aprīlim), pavasara vieglums sajūtās garantēts...

Nesteidzīgi adu zeķi, krāsu iedvesma gluži kā no izstādes, dīvainākais tas, ka šādu krāsu kombināciju izvēlējos jau nedēļu pirms šīs izstādes apmeklējuma... intuitīvi iedvesmojoties no kādas vasaras atmiņā noķerta mirkļa - zilas debesis ar dažiem baltiem mākoņiem un dažādu toņu spilgti rozā puķu grozs augstu pie laternas pilsētā... un vēl sarkanais... aizkadrā... viss notiek, kā tam jānotiek, ļauties tam ir visgrūtākais.

Starp citu, pie Bastejkalna kafejnīcā Sala ir rozā aveņu eklēri... dievīgi garšīgi, omulīgais siltums namiņā, rietošā saule un košās debesis atmiņā uzbur citu košu vasaras dienu... iedvesma ir tepat, mums apkārt...

Radošu šo ziemīgo darba nedēļu!

Februāra zeķes

2018/3 jeb šī gada trešais zeķu pāris ir gatavs! Zeķu dzija, no trīs dažādām raibām ficītēm, pavediena maiņa katrā kārtā, redz, sarkanais tomēr dominē... izmērs 39, zeķu adatas Nr. 2, valdziņu skaits 15*4. Esmu jau sameklējusi krāsu kombināciju nākamajam pārim, man iepatikās šādi miksēt... 

💖💖💖

Atpakaļ pie gliemežvākiem

Meklējot maniem cimdiem dažus zilzaļos Noro pārpalikumu kamolīšus, es uzdūros kastei ar nepabeigtu projektu - gliemežvāku pečvorka šallakats. Bet tur vesels lērums krāsaini kidmohēras ficīšu atlikumi... patiešām, biju piemirsusi par tiem. Dažas ficītes vasarā vēl nopirku, toreiz šķita, ka kidmohēras krājumi izsīkuši, bet tagad izrādās, varēju mierīgi pat nepirkt... Šī dārgumu kaste bija rūpīgi nolikta skapja visaugstākajā plauktā. Pēdējā gada laikā dziju iegādājos maz, ja nu vien pa ficītei super, super, ļoti superīgu un vienlaikus tikpat superīgi dārgu, vai piepērku iztrūkstošu ficīti tekošajam projektam, vēl pa kādai zeķu dzijas ficītei. Vai esmu izvēlīga, piesardzīga, taupīga? Laikam jau nē, vien esmu apzinājusi un pārskatījusi visus savus krājumus, izvirzot sev par mērķi iestrēgušo projektu pabeigšanu. Sava veida inventarizācija... jauka jaunā gada sākuma apņemšanās, pašlaik esmu uz tās īstenošanas viļņa.

Visgrūtākais pēc tik gara pārtraukuma bija atcerēties motīva adīšanas shēmu. Upurēju vienu uzadīto gliemežvāku, to izārdot un reanimējot procesu atpakaļgaitā, proti, cik kārtas jāada, kāds noraukuma solis, cik valdziņu sākumā. Neatcerējos neko, vien to, ka izmantoto shēmu nedaudz pārveidoju, bet žurnāls ar aprakstu kaut kur ļoti labi noglabāts... bīstami meklēt to lielajā rokdarbu žurnālu kaudzē, nejauši var rasties iedvesma jaunam procesam, citai dzijai... nē, nē, nevēlējos lieki pārbaudīt savu emocionālo noturību un apzināto motivāciju.

Pagājušās nedēļas gaitā esmu uzadījusi vien 15 gliemežvāku motīvus, savukārt brīvdienā, svētdien, uzadīju vēl 10 gabalus, ļoti piņķerīgs adīšanas process, ātri apnīk. Atpūtai atkal pieķeros pie ikdienišķās zeķes adīšanas, pilnīgi nejauši krāsās esmu pieskaņojusies gliemežvāku procesam ☺💙💚💛💜

Jo lielāks top gliemežvāku adījums, jo skaidrāk iezīmējas mana vismīļākā forma - platleņķa trijstūris. Super, tas nozīmē, ka gatavais adījums tiks nēsāts jo bieži. Sāku domāt arī par augšējās malas izlīdzināšanu. Lipinot motīvus vienu pie otra, ar sākuma motīvu trijstūra lejas virsotnē, augšmala pašlaik ir rombaina, finālā vajadzētu tikt pie taisnas. Paklejoju pa google risinājuma meklējumos, bet tur adītu shells patchwork motīvu ļoti maz, nav populārs musturs. Un jāsāk arī galiņus ielocīt, to nu gan ir daudz, katram motīvam četri gabali, un pareizinot ar motīvu skaitu... ļoti daudz...

Turpinājums sekos...

Lai jauka šī ziemas nedēļa!

It kā vienkāršie cimdi

Ja ir vēlme ātri tikt pie jauniem cimdiņiem, es šoreiz nebūšu labais piemērs... Pamatīgi sarežģīju savu dzīvi veselas nedēļas garumā, bet pie jauniem cimdiem tomēr tiku. Šis bija ļoti darbietilpīgs process, mainīju un mainīju pavedienus, vienlaicīga kamolīšu jūra... adījums grūti adījās vakarā, jo kopumā tāds patumšs un skaistos pustoņus elektriskajā apgaismojumā nevar saskatīt... pamatīgi nočakarējos, zeķu adatas Nr. 2. Musturs gan pats primitīvākais, 3 labiski, 3 kreiliski, uz vienas adāmadatas 15 valdziņi. Varu tikai apbrīnot etnogrāfisko cimdu adītājas - vēl smalkāki, krāsaināki un sarežģītāki, man līdz tādiem kā līdz Mēnesim... 

Dotie parametri: divi nelieli pāri palikuši Urugvajas vilnas kamolīši no tikko uzadītās šalles, daži ļoti nelieli zil-pelēk-zaļ-violeti Noro kamolīši, pavisam neliels patumšas Lang Yarn Jawoll Magic Degrade ficītes atlikums... un no visa šī dziju atlikumu kopuma man tomēr izdevās lielisks galarezultāts.

Pačukstēšu, ka šie rokai ideāli pieguļošie cimdiņi, ja neuzvilkti rokās, izskatās diezgan neestētiski, nu tādi, nekādi... Vai adīšu ko tik vienkāršu un vienlaikus sarežģītu otrreiz? Visdrīzāk nē... kaut gan pašlaik esmu atgriezusies pie vēl sarežģītāka senāka projekta. Meklējot mazos Noro kamolīšus, atcerējos vienu savu projektu kasti, kurā iestrēdzis gliemežvāku lakata projekts... oi, patīk man fantastiskas lietas sarežģīt... par to nākamreiz.

Lai viss izdodas!