RPK
|
RPK | |
| Galvenie dati | |
|---|---|
| Valsts |
|
| Tips | rokas ložmetējs |
| Konstruktors | Mihails Kalašņikovs |
| Ražotājs | Iževskas mašīnbūves rūpnīca un citi |
| Ražošanā | no 1961. gada |
| Bruņojumā | PSRS, Krievija un citas valstis |
| Tehniskie parametri | |
| Patronu tips | 7,62×39 mm |
| Šaušanas ātrums | ~600 šāvieni minūtē |
| Sākuma ātrums | ~745 m/s |
| Attālums |
1 000 m (maksimālais), 800 m (efektīvais) |
| Masa | ~4,8 kg (bez magazīnas) |
| Garums | 1 040 mm |
| Stobrs | 590 mm |
| Pārlādes sistēma | Magazīnas |
| Patronas aptverē | 40 patronu magazīna / 75 patronu bungas magazīna |
| Tēmēklis | Mehāniskais |
| Papildu informācija | |
| Versijas | RPK, RPKS, RPK-74, RPK-74M, RPK-16 |
| Daudzums | vairāki miljoni |
RPK (krievu: Ручной пулемёт Калашникова — Kalašņikova rokas ložmetējs) ir 7,62 mm rokas ložmetējs, ko 1961. gadā izstrādāja padomju ieroču konstruktors Mihails Kalašņikovs. Tas tika radīts, balstoties uz AKM konstrukciju, lai nodrošinātu kājnieku nodaļu ar pastiprinātu uguns jaudu.
RPK izmanto to pašu 7,62×39 mm patronu kā AK sērijas triecienšautenes, kas būtiski atvieglo munīcijas loģistiku. Salīdzinājumā ar AKM, RPK ir aprīkots ar garāku un biezāku stobru, pastiprinātu uztvērēju un integrētu divkāji, kas uzlabo stabilitāti ilgstošas uguns laikā.
Ierocis parasti tiek lietots ar 40 patronu magazīnām vai 75 patronu bungas tipa magazīnām, kas ļauj ilgāk uzturēt nepārtrauktu uguni bez biežas pārlādes. RPK saglabā Kalašņikova sistēmai raksturīgo vienkāršību, uzticamību un izturību dažādos kaujas apstākļos.
Vēlāk tika izstrādātas modernizētas versijas, tostarp RPK-74 (5,45×39 mm), RPK-74M un mūsdienīgais RPK-16, kas pielāgots modernām taktiskajām prasībām. RPK un tā modifikācijas ir plaši izmantotas daudzās valstīs visā pasaulē.
Ārējās saites
[labot | labot pirmkodu]
Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: RPK.